VŠDT | MAN ŠIANDIEN - HAMLETAS | rež. Ieva Stundžytė

MAN ŠODIEN — HAMLETS

Viendaļīga izrāde cilvēkiem vecumā no 14 gadiem, pamatojoties ne tikai uz V. Šekspīra Hamleta motīviem

Pirmizrāde — 2022. gada 3. marts.

Ilgums — 1 stunda. 20 min., viena daļa

Režisore - Ieva Stundžytė

Scenogrāfijas un kostīmu mākslinieces - Justina Ignatavičiene un Greta Milevičiūtė

Komponists - Pauļus Kilbausks

Horeogrāfs - Eglė Kančauskaite

Gaismu mākslinieks - Darius Malinauskas

AKTI:

HAMLETS - Severīna Norgaila

OFĒLIJA - Monika Geštautaite

CLAUDIJUS - Dalius Jančiauskas

GERTRůDA - Jūratė Budriūnaitė

POLONIJUS - Juozas Žibūda

HAMLETA TĒVA SPĒKS - Juozas Bindokas

HORATIUS - Aids Matutis

LAERTS - Tautvyds Galkauskas

ZŅĒNES - Aistė Šeštokaitė

AKTIERI: Aistė Šeštokaitė, Mindaugs Jurevičius, Tautvyds Galkauskas

"Tas esmu es ļoti īsi. Šodien ir sliktākā diena manā mūžā. Šodien jūtos tukša. Man šodien - ne man... Man šodien - Hamlets. Un es, starp citu, esmu..

Būt vai nebūt? Un ja būt - kā? Luga izvirza tos pašus Hamleta jautājumus, bet skatās uz V. Šekspīra slaveno lugu ar jauna cilvēka acīm. Kā būt, ja esi apmulsis, nodots, ja esi zaudējis uzticību visdārgākajiem cilvēkiem?

Hamlets, kas jau vairāk nekā 400 gadus tiek spēlēts uz skatuvēm visā pasaulē, jau sen vairs nav būt tikai literatūras un teātra kanons. Hamlets ir arī zināms pasaules uztveres veids, noskaņojums, garīgais stāvoklis, kas pazīstams daudziem no mums. Hamlets šajā lugā ir pusaudzis – dumpīgs, nesamierināms, šaubās par sevi un citiem, nesaprasts, vīlies, bet dziļi sirdī alkst miera ar sevi un pasauli. Vai mūsu "uzburtajā stāstā" joprojām ir iespējams dialogs, komunikācija starp dažādām paaudzēm, cieņa pret dažādām vērtībām?

Lugā var viegli izsekot lugas galvenajām sižeta līnijām, tēmām, varoņiem. Hamlets", bet V. Šekspīra oriģinālteksts šeit ir gandrīz neredzams. savijas ar mūsdienu valodas ieslēgumiem un uzvedības modeļiem. Režisore Ieva Stundžytė lugu brīvi interpretē, pārkārto, papildina ar šodienas kontekstiem un izteiksmes līdzekļiem - izrādē ļoti svarīga ir mūzika, kustība, horeogrāfija. Veidotāji drosmīgi uzņemas izrādē izvirzītos sarežģītos eksistenciālos jautājumus saprotami nodot un vienlaikus netriviālā veidā atklāt jaunietim mūsdienās aktuālo “Hamleta” neizsmeļamā pieskaņā. Luga neatstāj savu šaubīgo varoni vienu neatrisināmu dilemmu jūklī un dod cerību, ka kopīgi meklēt atbildes ir tikpat svarīgi kā tās atrast.

---

Luga. ir iekļauta programmā "Kultūras pase" 7.-12.klasei.

Pieteikšanās pa e-pastu Mr. regina.sileikiene@vsdt.lt vai tel. +370 686 12 616

Vairāk: http://www.vsdt.lt/spektaklis /MAN-TODAY-HAMLETAS/

---

Režisore Ieva STUNŽYTĖ par izrādi:

"Hamlets" pirmo reizi

12. klasē pirmo reizi uz Nacionālā Kauņas drāmas teātra skatuves redzēju gaišas atmiņas režisora ​​Eimunta Nekrošiusa lugu "Hamlets". Visspilgtākais iespaids ir tolaik ļoti populārā mūziķa Andrjus Mamontovas atveidotais Hamlets, kurš visu ģimenes traģēdiju no sākuma līdz beigām izdzīvo it kā baltās/vikingu estētikas iespaidā konstruētas pasaules centrā. "Hamlets" man palika neticami traģisks stāsts par jauna, talantīga radītāja neprātīgo pašiznīcināšanos. Leģendārs eposs, kas radīts nākamajām paaudzēm, varbūt, lai atpazītu Hamletu mūsos pašos? Es domāju, ka Hamlets nedzimst reizi tūkstoš vai simts gados - Hamleti ir mūsu vidū un visos laikos, un ne tik reti.

"Hamlets" nopietni

8. klasē nolēmu, ka lasīšu tikai filozofiju un dzeju. Lugas rakstīšanai manā dzīvē nebija nekādas īpašas lomas, līdz es mācījos aktiermākslu Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā. Atceros, ka pirmajā kursā kopmītnē lasījām V.Šekspīra lugas, sadalot lomas studentiem, jo ​​tā vienkārši bija ātrāk un vieglāk. Un vēl interesantāk. Kad man kādreiz bija jāizvēlas starp Hamletu un Ofēliju, es izvēlējos pēdējo. Atceros, ka Ofēliju "pazaudēju", klausoties kāda talantīga studenta Hamleta teksta uzburto lasījumu. Tas mistiskais Hamlets pārvērtās par ļoti atpazīstamu un taustāmu cilvēku. Un visīstākā, sāpīgākā un vistuvākā man palika aina ar māti – karalieni Ģertrūdi. Tas ir kā visas situācijas polaroīds attēls. Šoreiz Hamlets iestrēga kā ārkārtīgi skumjš, bet ļoti skaists darbs.

Atkal Hamlets

Racionāls, loģisks, inteliģents, bet drīzāk auksts, nežēlīgs, varbūt pat skalpeļprecīzs režisora ​​Oskara Koršunova "Hamlets" man personīgi bija nepatīkams garīgs šoks. Klavieru vāka cirtiens caur pirkstiem. Piespiedu pamošanās no sapņainā, tēlainā "Hamleta" ceļojuma. Un es esmu par to pateicīgs. Jo kā gan citādi vērtēsi to, kam tici, ko atpazīsti simtprocentīgi? Tu mani tik viegli nepārliecināsi vai neatrunāsi. Acīmredzot man vajadzēja šādu pieredzi, lai "pamostos" un vēlreiz pārbaudītu sevi.

"Ofēlija"

2012. gadā izveidoju izrādi "Es, tu un Ofēlija", kuras iedvesmas avots bija nevis jautājums "Būt vai nebūt", bet gan doma, ka "mēs zinām, kas mēs esam, bet nezinām, kas mēs varam kļūt". Toreiz lielākā daļa man uzdeva jautājumu – cik tu esi aktrise un cik režisore? Neslēpšu, luga un tās tēma man bija ļoti personiska. Nemitīgā radošā ziņkāre vismaz pašam izzināt šīs idejas būtību noveda pie izrādes tapšanas teātrī "Atvērtais aplis".

Ja nu Hamlets ir izrādes režisors? un Ofēlija ir tā galvenā aktrise? Ofēlijas tēma, viņas ēnas siluets mani nepameta uz ilgu laiku - izrāde varbūt dzima par agru, ne savā laikā, tā noteikti nebija perfekta, taču domas attīstības ceļojums notika. Jā, mēs īsti nezinām, par ko varam kļūt – nav laika sevis meklējumiem, jo ​​ar to, galvenais, vienkārši nepietiek sevis (kop)radīšanai.

" Hamlets man šodien"

Es. Es. Manējais. Par mani.

Tāds ir noskaņojums un stāvoklis - esmu skumjš, esmu ieilgusi, esmu slima, esmu nedrošs, es "eju caur jumtu", es esmu apmaldījies, es neesmu es, es neeksistē; vai: man ir vēlme "plēst un ņirgāties". Šī ir darbība – es meklēju, provocēju, dumpos, kliedzu, runāju, ciešu, mīlu, ienīstu, iznīcinu, iznīcinu.

Šī ir tēma – es runāju, bet tu mani nedzirdi, es dzirdu, bet tas ar mani nerunā. Nav apspriežams.

Jautājums "Būt vai nebūt" – manuprāt, nav nozīmes, vai tev ir 7 gadi, 17 vai 70 – skar tevi, mani, tevi, mūs. Cilvēks eksistē, viņš ir tik ilgi, kamēr jautā, kas būs pēc manis? Es pārfrāzēju 20. gs. Otrās puses īru dramaturgs M. Makdonags: "Man šodien – Hamlets" nav par dzīvību vai nāvi, bet par to, ko mēs atstājam aiz sevis. Ne tikai, lai varētu runāt, runāt. Bet iemācieties sadzirdēt sevi. Lai dzirdētu citu. klausīties Pieņemt. Saprast. Lai studētu. Lai gribas mācīties.

Jo citādi - vārdi, vārdi, vārdi...

Kad mani uzaicināja iestudēt "Hamletu" Šauļu Valsts drāmas teātrī, mani apciemoja vesela emociju palete – no radoša prieka un nevaldāmas degsmes līdz nepārvaramām bailēm un neizmērojamai panikai. Jo šī ir pirmā reize, kad es veidoju izrādi ārpus savas "komforta zonas" - "Atvērtais loks" vai "Dīvainais teātris" -, bet citā vietā, citā pilsētā, kopā ar citiem cilvēkiem. Taču, tuvojoties izrādes pirmizrādei, varu droši teikt, ka esmu ārkārtīgi sajūsmāPaldies par tik neparastu iespēju. Esmu pateicīgs visam Šauļu Valsts drāmas teātrim - šī teātra talantīgajiem aktieriem, administrācijai un vispār visai radošajai un tehniskajai grupai. Un, protams, esmu pateicīgs savam skolotājam režisoram Aidim Giniočim, jo ​​bez viņa atbalsta un padoma būtu bijis daudz grūtāk. Pieredze VŠDT ir par to, ko rakstīju iepriekš. runāt Lai dzirdētu. Saprast. Mācāmies.

Horeogrāfe Eglė KANČAUSKAIĖ par izrādi:

Par Jolantu

Mēģinot izrādi Šauļos, 15. janvārī, uzzināju, ka dzimšanas dienā mūžībā aizgājusi mana mīļotā skolotāja, pasniedzēja, horeogrāfijas maģistrantūras direktore Jolanta Vymerytė. Viņa ir skolotāja, kas ieaudzinājusi tiekšanos pēc pilnības, smaga, bet mērķtiecīga darba principus un spēju nodibināt sirsnīgas un atvērtas attiecības ar visiem apkārtējiem. Cilvēciskais faktors viņai bija ārkārtīgi svarīgs, būdama Lietuvas labākā klasiskās dejas skolotāja, viņa viegli atrada valodu ar visiem, bija atvērta un zinātkāra. Šie principi neizbēgami pavada arī mani. Mācīšanās no šī Skolotāja man bija milzīga dāvana. Tā ir zināšanas, kā mācīt.

Par Kelmu, tēti un skatuvi

Es esmu no Kelmas, mazas pilsētiņas pie Šauļiem. Tur nodzīvoju līdz 19 gadu vecumam, pēc tam mācījos Norvēģijā, pēc tam turpināju studijas Viļņā, neskatoties uz to, man joprojām ir daudz pavedienu, kas mani saista ar Kelmi. Tur dzīvo mani vecāki - mamma un tētis. Trīs gadu vecumā es pēc paša vēlēšanās uzskrēju uz skatuves, lai palīdzētu viņam - savam tēvam - iluzionistam. Īpaša ir šī sarežģītā žanra specifika: tā ir ārkārtēja precizitāte, manipulācija ar skatītāja uzmanību, smags un nebeidzams darbs, ieradums vienmēr uzreiz uzticēties skatuves partnerim, būt formā, būt gatavam. Šie likumi man ir tik dabiski, ka par tiem parasti pat nerunāju, tās ir ģimenē gūtas mācības, kas pavada mani līdz šai dienai. Tā ir spēja mācīties.

Par Šauļu drāmas teātri un Hamletu

Hamlets parādījās negaidīti. Par šo pieredzi un mācībām esmu pateicīga izrādes režisorei Ievai, kura man uzticējās un ticēja. Šī ir mana pirmā darba pieredze Valsts teātrī, mans pirmais darbs teātrī ārpus Viļņas un pirmā reize, kad horeogrāfijā izmantoju Vogue dejas stilu. Šī ideja, kas dzima pēc "Hamleta" pārlasīšanas, nostrādāja tikai tad, kad tā tika pārnesta uz teātra trupu – aktieriem, kuri uzņēmīgi un bez šaubām niruši nezināmās dejas pasaules dzīlēs. Viņi drosmīgi pētīja, jautāja un dzirdēja. Tā bija. Tikai tā saņēmu atbildi, ka šī ideja darbojas. Tas nozīmē zināt, kā būt.

Kad pērkat 10 un par vairākām biļetēm varat sazināties: vipklientai@bilietai.lt

Portālā AllEvents jūs vienmēr varat iegādāties biļetes uz pasākumu Teatris VŠDT | MAN ŠIANDIEN - HAMLETAS | rež. Ieva Stundžytė, Šiauliai, Valstybinis Šiaulių dramos teatras Decembris 21

* Apraksts tiek tulkots automātiski. Var būt neprecizitātes. Pērkot biļetes, noteikti pārbaudiet pasākuma aprakstu biļešu veikala vietnē.