Divdaļīgā traģikomēdija "L. YRA S." (rež. Greta Štiormer, lugas autore Gabriele Labanauskaitė) ir mūsdienīga V. Šekspīra "Karalis Līra" poētiska interpretācija, kurā galvenais varonis parādīts agrā jaunībā (18 gadi). Lai arī ņemtas vērā Šekspīra traģēdijas stāsta un sižeta nianses, šis darbs ir mēģinājums uz mūsdienu cilvēka identitātes meklējumiem paskatīties caur citu prizmu – tādu, kas vairāk balstās uz izskatu un tēlu, nevis uz iekšējiem orientieriem. un vērtības. Tā ir neparasta un novatoriska klasikas interpretācija, kas ietver ne tikai Šekspīra klasisko traģēdiju, bet arī mūsdienīgu tās satura papildinājumu, dramaturģes Gabrieles Labanauskaitės novatorisko lēmumu vērst skatienu uz karaļa Līra jaunību, caur kuru tiek atklātas mūsdienu problēmas. Tie tiek parādīti caur konfliktu starp paaudžu atšķirībām un cilvēka personības dualitāti. Materiāls izceļas ar savu kinematogrāfiju, kas ļauj drāmu interpretēt, izmantojot plašu mediju lauku – darbība netiek risināta ierastajā psihologizētā veidā, bet gan caur mediju maiņu, žanru miksēšanu – mūzikas sintēzi, video materiāls, aktiermeistarība. Luga parāda Līra aizvēsturi, spekulē, kāpēc viņš kļuva tāds, kādu mēs viņu pazīstam no V. Šekspīra lugas, kāpēc viņš vairāk uzticas lietu ārienei nekā iekšpusei? Vai varbūt viņam jau no paša sākuma bija tā neuzticēšanās apsūdzība... Šeit ļoti svarīga ir arī detektīva līnija - galvenā intriga slēpjas slepkavībā, mēģinot noskaidrot, kurš ir slepkava. G. Labanauskaitės interpretācijā tieši tad Līrs kļūst tāds, kādu mēs viņu pazīstam no V. Šekspīra lugas. Merlina pareģo stāstu, un tas neapzināti sāk piepildīties... Pēc režisora domām, šeit svarīgākās ir divas tēmas: pirmkārt, toksiskās vīrišķības tēma. Jau no agras bērnības Liram ir mācīts, kādam jābūt vīrietim: šaut un ķert, dabūt mātīti, dzemdēt bērnus... Taču viņa daba ir pavisam cita, un viņam ir jāpārvar virkne izaicinājumu, cīnoties ar meklēt identitāti un savu vietu valstībā. Un pats galvenais šeit ir tēma par riebumu pret sevi un audzināšanu caur riebumu. "Man šķita svarīgi uzsvērt, ka nepatika ģimenē vēlāk pāriet apkārtējā vidē, izplatās kā infekcija vai inde, šī nepatika palielinās un līdz ar to - neizbēgamas traģēdijas," stāsta režisore. G. Štiormers. Kā stāsta dramaturģe Gabriele Labanauskaite, viņai bija interesanti uzzināt, kā mūsdienās būs Viljama Šekspīra "Līrs", kurš meitu vārdiem par mīlestību ticēja ar ausīm, nevis sirdi. Varbūt tāpēc mūzika un muzikalitāte būs īpaši svarīga ne tikai izrādē, bet arī izrādē - vārdiem, sajūtām, zemtekstiem. "Lugas nosaukums "L. YRA S." ir sava veida vārdu spēle, noslēpums, kura nozīme atklāsies pēc izrādes apmeklējuma," smaida dramaturgs.*"L. YRA S." ir V. Šekspīra "Karalis Līrs" interpretācija, ko radījusi sieviete dramaturģe, kas raksta ar īpašu iejūtību par sociālām tēmām. Šekspīra teksts lugā “L. IR S." Gabrieles Labanauskaitės rokās teksta idejas kļūst par rotaļu laukumu. Izlasot šo G. Labanauskaitės interpretāciju, es redzu svaigu dramaturģisku ideju, kas precīzi atklāj un papildina vienu no pasaulē redzamākajām traģēdijām - karali Līru -, taču noņem tai smagumu un ļauj paskatīties uz to ar mākslinieka acīm. mūsdienu cilvēks. Grēta Štiormer*Rež. Grētas Štiormeres skice pēc Gabrieles Labanauskaitės lugas "L. IS S." Kļuvis 2022. gadā VVMT rīkotā konkursa "DramaTest" uzvarētājs. *Par režisori Grēta Štiormere ir teātra režisore, starpdisciplināras mākslas veidotāja. Studējis Kauņā klasiskās klavierspēli un mūzikas teoriju, vēlāk Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā ieguvis bakalaura grādu teātra režijā (rež. E. Nekrošias kurss). Šobrīd viņš Viļņas Mākslas akadēmijā studē tēlniecības studiju maģistrantūrā. G. Štiormeru kā radītāju interesē mūzikas un teātra sintēze, starpdisciplinārs teātris un performances māksla. Savas izrādes un performatīvos darbus viņa ir prezentējusi Lietuvas Nacionālajā drāmas teātrī, Lietuvas Nacionālajā operas un baleta teātrī un "Meno forto" skatuvēs. Jaunākais darbs ir izrāde “L. YRA S." pēc dramaturģes G.Labanauskaitės lugas Viļņas Valsts mazajā teātrī. Šīs izrādes skice 2022. gadā. tika prezentēts konkursā DramaTest un kļuva par uzvarētāju. Par dramaturģi Gabrieli Labanauskaiti - dramaturģi, rakstnieci, akadēmiķi. Kopš 2005. gada kurš raksta Lietuvas un ārzemju teātra un operas skatuvei, veido scenārijus kinofilmām, jau ir uzrakstījis gandrīz trīs desmitus darbu teātra skatuvei. Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā G.Labanauskaitė pasniedz dramaturģijas un radošās rakstīšanas disciplīnas. 2022. gadā Gabrieles Labanauskaitės lugu krājums "Drāmas" parādījās lietuviešu un angļu valodā. G.Labanauskaitė kopā ar radošo komandu ir ne viena vien "Zelta skatuves krusta" laureāte. Nu, 2022. gadā par Daļas Tamulevičiūtes lietuviešu autoru skatuves mākslas konkursa uzvarētāju kļuva Viļņas Valsts Mazā teātra lugas "Tindera randiņi" skice (rež. G. Tuminaite un S. Žyrkovas (Ukraina) pēc G. Labanauskaitės lugas motīviem.
www.galdrama.lt RADOŠĀ KOMANDA: Režisore - Greta Štiormer Lugas autore - Gabrielė Labanauskaitė Komponiste - Jūra Elena Šedytė Scenogrāfe - Aistė Marija Stankevičiūtė Kostīms dizainere - Valdemara Jasulaitytė Horeogrāfe, kustību koordinatore - Gintarė Šmigelskytė Gaismu mākslinieks - Povilas Laurinaitis Video mākslinieks - Ignas Pavliukevičius Teksta dizainers - Dovydas Černiauskas AKTIERĪCIJA: Princis Lyra - Matas SigliukasSāga - Vainius SodeikaMerlina - Larisa Kalpokaitėy-Gercogaitės Līšavaita ytėLīras tēvs - King Konas - Mindaugas CapasLyra miesassargs Seržas - Tomas StirnaAdvisor Lucretius - Pijus GanusauskasD amos, liecinieki: Gintarė Šmigelskytė, L arisa Kalpokaitė, dziedātājs Vaidas Bartušas (kontrtenors) Pirmizrāde - 2023. 15. marts Ilgums - 3 stundas.
Portālā AllEvents jūs vienmēr varat iegādāties biļetes uz pasākumu Teatris VMT PREMJERA | LyraS, Vilnius, Valstybinis Vilniaus mažasis teatras Oktobris 29
* Apraksts tiek tulkots automātiski. Var būt neprecizitātes. Pērkot biļetes, noteikti pārbaudiet pasākuma aprakstu biļešu veikala vietnē.